pašmocīšana
pašmocīšana sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pašmocīšana | pašmocīšanas |
| Ģen. | pašmocīšanas | pašmocīšanu |
| Dat. | pašmocīšanai | pašmocīšanām |
| Akuz. | pašmocīšanu | pašmocīšanas |
| Lok. | pašmocīšanā | pašmocīšanās |
Sevis mocīšana.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nē, mūks cieš badu, salst un moka sevi arī tāpēc, ka badainu, salstošu cilvēku ar nemitīgu pašmocīšanas pienākumu neviens neapskauž.
- Tā nav slimīga pašmocīšana, bet vienīgais dzīves un eksistences veids tādam cilvēkam, kam patiesi ir vārdi: Jūs minat, kas mani tuvie un radi?
- Nepārvērtiet treniņu par pašmocīšanas aktu
- Nepārvērtiet treniņu par pašmocīšanas aktu!
- Tā kā biju dažos maratonos jau braucis un atzinis, ka šis pašmocīšanas veids patīk, radās neatturama vēlme turp aizbraukt.