pļurkšēt
pļurkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pļurkšu | pļurkšam | pļurkšēju | pļurkšējām | pļurkšēšu | pļurkšēsim |
| 2. pers. | pļurkši | pļurkšat | pļurkšēji | pļurkšējāt | pļurkšēsi | pļurkšēsiet, pļurkšēsit |
| 3. pers. | pļurkš | pļurkšēja | pļurkšēs | |||
Pavēles izteiksme: pļurkši (vsk. 2. pers.), pļurkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pļurkšot (tag.), pļurkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pļurkšētu
Vajadzības izteiksme: jāpļurkš
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja pielips tantuks ar savu pļurkšamo , tad uzskati , ka vaļā netiksi
- bet, kad vajag kaut ko padarīt konsolē - tad pļurkš!
- Atskanot bagātīgam " pļurkš", mani nospiež Dievišķā pēda.
- Kino var atainot okeānā vētru un kā viens iekrīt akā: pļurkš!
- Ar to viss arī parasti beidzas un pļurkš vien sanāk.