pļekstēt
pļekstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pļekstu | pļekstam | pļekstēju | pļekstējām | pļekstēšu | pļekstēsim |
| 2. pers. | pļeksti | pļekstat | pļekstēji | pļekstējāt | pļekstēsi | pļekstēsiet, pļekstēsit |
| 3. pers. | pļekst | pļekstēja | pļekstēs | |||
Pavēles izteiksme: pļeksti (vsk. 2. pers.), pļekstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pļekstot (tag.), pļekstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pļekstētu
Vajadzības izteiksme: jāpļekst
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Baso pēdu pļeksti pret nomīdīto zemi drīz nomainījās pret rīboņu pa steķiem.
- Jā, es jūtu savas ķepas, savu kustīgo asti un skrejot pļekstošās ausis.
- Un ko viņas tur pļekst — burene nevarot aiziet, kamēr nav citai vārdus atdevuse, un mirdama nemirstot, — tās tak tīrās blēņas.
- pļekstēt v
- Nopietni cilvēki strīdīgos jautājumos konsultēsies ar juristu, nevis forumā pļekstēs.