pļekšēt
pļekšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pļekšu | pļekšam | pļekšēju | pļekšējām | pļekšēšu | pļekšēsim |
| 2. pers. | pļekši | pļekšat | pļekšēji | pļekšējāt | pļekšēsi | pļekšēsiet, pļekšēsit |
| 3. pers. | pļekš | pļekšēja | pļekšēs | |||
Pavēles izteiksme: pļekši (vsk. 2. pers.), pļekšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pļekšot (tag.), pļekšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pļekšētu
Vajadzības izteiksme: jāpļekš
1.parasti formā: trešā persona Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pļekš, pļekš, pļeperekš!
- Latvijas karogu Pļikš , pļekš un gatavs
- Pļekš, pļeks - grozoties uz priekšu.
- Beigās izbrauc trasē un pļekš vien ir.
- Blā blā blā pļekš....