pīpenīte
Lietojuma biežums :
pīpenīte
1.Dem. → pīpene.
2.apvidvārds Gundegas (“Ranunculus”).
3.apvidvārds Tīruma ilzīte (“Anthemis arvensis”).
Avoti: LV93, Aug2
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Burvīgi garas saulespuķes un lielas ziemcietes neļķes, un vēl pīpenītes.
- Viņpus strauta nelielā, lēzenā līcī baltum balta pīpenīšu pļava, kā ar sniegu nosnigusi, taigas pusē priedītēm noaugusi.
- Tālāko ainavu Līna neredz, bet arī nevajag, tas skats ir iegravēts viņas atmiņā – tur tālāk mirdz jūras līča zilie plašumi, ņirbošiem zelta un sudraba vižņiem piebērti, tie sitas un skalojas ap klinšainām salām un saliņām, uz kurām starp jaunu bērziņu stāviem un ziedošiem vilkābeļu krūmiem vīd zviedru sarkano namiņu sāni un baltu baznīcu tornīši, kuros pamazām kā miegaini jūras lauvas aprimst dievnamu zvanu kausi, pavisam zemu pikē šaudīgas svīres, ar pavēderi gandrīz pieskaroties spožajai ūdens virsmai un klinšu šķēlumos sazēlušiem brūklenājiem, sīkām pļavas pīpenītēm un rūgti smaržīgām vasaras vībotnēm, pat akmeņčakstītes ligzdai klints dobulī, bet starp salām tikpat aši tekalē mazi, žigli kuģīši ar vēja uzpūstām burām, kas, atstādami aiz sevis baltas putu vagas, pazūd šēru labirintos un ūdens klajuma bezgalībā.
- Kad viņš snaikstījās pēc pīpenītēm, lai piespraustu pie sagumzītā vamža, pie kājām apstājās mašīna.
- Vienkāršie lauku ziediņi, mani mīļie ziediņi, sevišķi pīpenīte ( mārgrietiņa) ar šķīsto balto mirdzumu un mīlestības zelta sirdi vidū, un vijolīte, kas smaržo.