pīkste1
pīkste sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pīkste | pīkstes |
| Ģen. | pīkstes | pīkšu |
| Dat. | pīkstei | pīkstēm |
| Akuz. | pīksti | pīkstes |
| Lok. | pīkstē | pīkstēs |
Neliela karpveidīgo zivju kārtas akmeņgraužu dzimtas suga ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis"), saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti; dūņu pīkste.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ezerā mīt līdakas, kazes un pīkstes.
- Tipiskas sugas ir arī mailīte, platgalve, ausleja, bet retāk sastopams sapals un dūņu pīkste.
- Klausule atskanēja pīksti.
- - Ko pīksti?
- Hā, ko, nez, pīkstēs viņa tagadējie labvēļi, kas saņem lauvas tiesu par preces ceļa nogludināšanu augstākajos ešelonos un likumdošanā?