pīkstēt
pīkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pīkstu | pīkstam | pīkstēju | pīkstējām | pīkstēšu | pīkstēsim |
| 2. pers. | pīksti | pīkstat | pīkstēji | pīkstējāt | pīkstēsi | pīkstēsiet, pīkstēsit |
| 3. pers. | pīkst | pīkstēja | pīkstēs | |||
Pavēles izteiksme: pīksti (vsk. 2. pers.), pīkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pīkstot (tag.), pīkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pīkstētu
Vajadzības izteiksme: jāpīkst
1.parasti formā: trešā persona Radīt augstas, parasti stieptas, raksturīgas balss skaņas (par nelieliem dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
1.1.Radīt augstu, parasti stieptu, skaņu (piemēram, par ierīcēm, iekārtām); atskanēt šādai skaņai.
2.Runāt vai dziedāt, retāk smieties sīkā, smalkā balsī.
2.1.transitīvs
Stabili vārdu savienojumiNedrīkstēt (arī neiedrošināties) (ne) pīkstēt.
- Nedrīkstēt (arī neiedrošināties) (ne) pīkstēt frazēma — nedrīkstēt, neiedrošināties nekā bilst pretī; nedrīkstēt, neiedrošināties ne vārda bilst
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šitā būtne čīkstēja un pīkstēja, itin kā nebūtu cilvēks.”
- – Leons pīkstēja, it kā pēkšņi būtu pārvērties par peli.
- Peles pīkstēja tik spalgi, ka slinkā mugursoma vaidēja un stenēja.
- Mikroviļņu krāsniņa pīkstēja, viņš izņēma vakariņas un piegāja pie galda.
- Vārdu vietā izdvesiet spalgas, pīkstošas skaņas – pīkstiet kā sikspārnis!