pātaga
pātaga sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | pātaga | pātagas |
Ģen. | pātagas | pātagu |
Dat. | pātagai | pātagām |
Akuz. | pātagu | pātagas |
Lok. | pātagā | pātagās |
pātags vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | pātags | pātagi |
Ģen. | pātaga | pātagu |
Dat. | pātagam | pātagiem |
Akuz. | pātagu | pātagus |
Lok. | pātagā | pātagos |
Rīks (dzīvnieku vai cilvēku) pēršanai – pie kāta piestiprināta aukla, ādas sloksne, arī pinums no auklas, ādas sloksnēm u. tml.
PiemēriViņš nošmīkstina gaisā mazu pātagu.
- Viņš nošmīkstina gaisā mazu pātagu.
- Agra jutās kā zirgs, kuru nežēlīga pātaga trenc uz nekurieni.
- Gara, slaida, resna dabīgo matu bize pār muguru kā pātaga švīkstēja gar puišu vaigiem.
- Aldziņa spiež pie zemes, tā ir vergtura pātaga.
Stabili vārdu savienojumi
- Dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru sarunvaloda — sist, pērt
- Zem (kāda) pātagas idioma — stingrā pakļautībā, arī uzraudzībā
Stabili vārdu savienojumiBada pātaga.
- Bada pātaga sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa, idioma — makšķere
Avoti: LLVV, EH, TWN
Korpusa piemēri:šeit