pārtrauktība
pārtrauktība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pārtrauktība | pārtrauktības |
| Ģen. | pārtrauktības | pārtrauktību |
| Dat. | pārtrauktībai | pārtrauktībām |
| Akuz. | pārtrauktību | pārtrauktības |
| Lok. | pārtrauktībā | pārtrauktībās |
1.Stāvoklis, kad (kā) uzbūvē, veidojumā, struktūrā, arī norisē ir pārtraukumi, atstarpes.
2.Stāvoklis, kad (kas) ir pārtraukts, sadalīts; diskrētība2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savā vispārīgajā nozīmē nepārtrauktība ir pretstats pārtrauktībai, diskrētumam.
- Sekundārais atcerējums veido pārtrauktību ar „ tagad” aptveršanu.
- Tomasa un Znaņecka darbā uzsvērts, ka pārtrauktības un pārmaiņu problēmai ir gan individuāla, gan kolektīva dimensija.
- Tādos gadījumos rodas šaubas par nākotni kā pagātnes paplašinājumu un sociālie notikumi tiek uztverti kā pārtrauktība” ( Neal 1998: 7).
- Kā zināms, viens no KP deformācijas novērtēšanas trūkumiem ir priekškambara endokarda kontūras neskaidrība un pārtrauktība: plaušu vēnas, KP austiņas kontūras nav.