ortohēlijs
ortohēlijs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ortohēlijs | ortohēliji |
Ģen. | ortohēlija | ortohēliju |
Dat. | ortohēlijam | ortohēlijiem |
Akuz. | ortohēliju | ortohēlijus |
Lok. | ortohēlijā | ortohēlijos |
Hēlijs, kura atomu apvalkos abu elektronu spini ir vērsti vienā un tai pašā virzienā.
Avoti: LLVV