ortogrāfija
ortogrāfija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ortogrāfija | ortogrāfijas |
| Ģen. | ortogrāfijas | ortogrāfiju |
| Dat. | ortogrāfijai | ortogrāfijām |
| Akuz. | ortogrāfiju | ortogrāfijas |
| Lok. | ortogrāfijā | ortogrāfijās |
Vārdu pareizas, normām atbilstošas rakstības sistēma (kādā valodā); arī pareizrakstība.
Stabili vārdu savienojumiJaunā ortogrāfija. Vecā ortogrāfija.
- Jaunā ortogrāfija vārdkoptermins; joma: valodniecība — 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- Vecā ortogrāfija vārdkoptermins; joma: valodniecība — latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.-30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Valodām ir atšķirīga ortogrāfija jeb runas atveidošanas likumi rakstu formātā.
- Viņa iedibinātie ortogrāfijas principi latviešu valodā pastāvēja vairāk nekā 200 gadus.
- Citādi Tava ortogrāfija, sintakse, hipotenūza un gramatiknūza ir lie-lis-kas!
- Ideālajā regulārajā ortogrāfijā vienai fonēmai atbilst viena grafēma ( un otrādi).
- Ortogrāfijas neievērošana vārda daļas uzsver kā jaunus, patstāvīgus vārdus.