ordenis1
ordenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ordenis | ordeņi |
| Ģen. | ordeņa | ordeņu |
| Dat. | ordenim | ordeņiem |
| Akuz. | ordeni | ordeņus |
| Lok. | ordenī | ordeņos |
Valdības apbalvojums par sevišķiem nopelniem.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No 13.gs. Livonijā bruņinieku kārtas tiesības bija apkopotas Ordeņa Statūtos.
- Pēc Lietuvas kristianizācijas 14. gadsimta beigās Vācu ordenis apstrīdēja tās patiesumu.
- Šis avots tapis laikā, kad Vācu ordenis kļuva arvien vājāks.
- Livonijā smagi bruņoto kavalēriju veidoja ordeņa bruņinieki, pusbrāļi un viesbruņinieki.
- Etnogrāfs Mārtiņš Sams rakstīja: „ Senprūšu cilti ordenis pilnīgi iznīcināja.