ordeņmestrs
ordeņmestrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ordeņmestrs | ordeņmestri |
| Ģen. | ordeņmestra | ordeņmestru |
| Dat. | ordeņmestram | ordeņmestriem |
| Akuz. | ordeņmestru | ordeņmestrus |
| Lok. | ordeņmestrā | ordeņmestros |
Ordeņa 2 (2) mestrs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aizputes ordeņa pils būvniecību 1249. gadā uzsāka ordeņmestrs Dītrihs fon Groningens.
- Iepretī senajai kuršu pilij Tebras otrā krastā ordeņmestrs Dītrihs fon Groningens 1249. gadā uzsāka Aizputes ordeņa pils būvniecību.
- 1547. gadā ordeņmestrs Hermans fon Brigenejs Mazsalacas muižu izlēņoja savam galma tiesnesim Balceram Falkenbergam, no kura uzvārda cēlies muižas un pagasta latviskais nosaukums Valtenberga.
- Viņa rīcībā bijuši ordeņmestru saraksti, kaujās kritušo bruņinieku saraksti jeb tā sauktā " obituria", dokumenti par zemju dalīšanu, lēņu grāmatas u.c. ( Wachtsmuth, 1878).