orators
orators vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | orators | oratori |
Ģen. | oratora | oratoru |
Dat. | oratoram | oratoriem |
Akuz. | oratoru | oratorus |
Lok. | oratorā | oratoros |
oratore sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | oratore | oratores |
Ģen. | oratores | oratoru |
Dat. | oratorei | oratorēm |
Akuz. | oratori | oratores |
Lok. | oratorē | oratorēs |
1.Publiskais runātājs par (parasti) sabiedriski politiskiem, juridiskiem, zinātniskiem, reliģiskiem tematiem.
2.Cilvēks, kas pārvalda runas mākslu.
Avoti: LLVV, RtV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc vērtēšanas kritērijiem tas nozīmē " pieņemams/nekāds orators".
- Vienīgais, ko N. Liebus pamanījis – amatpersonas vājo oratora talantu.
- Oratora ķermenim ir jāsniedz tā pati informācija, ko sagatavotā runa.
- Labā akustika ļāva gandrīz jebkuram oratoram nodot savu vēsti tūkstošiem skatītāju.
- Ekstraverti ir labi oratori, jo nekautrējas atrasties uzmanības centrā;