omulīgs
omulīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | omulīgs | omulīgi |
| Ģen. | omulīga | omulīgu |
| Dat. | omulīgam | omulīgiem |
| Akuz. | omulīgu | omulīgus |
| Lok. | omulīgā | omulīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| omulīga | omulīgas |
| omulīgas | omulīgu |
| omulīgai | omulīgām |
| omulīgu | omulīgas |
| omulīgā | omulīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | omulīgais | omulīgie |
| Ģen. | omulīgā | omulīgo |
| Dat. | omulīgajam | omulīgajiem |
| Akuz. | omulīgo | omulīgos |
| Lok. | omulīgajā | omulīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| omulīgā | omulīgās |
| omulīgās | omulīgo |
| omulīgajai | omulīgajām |
| omulīgo | omulīgās |
| omulīgajā | omulīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
omulīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kam ir laba pašsajūta, labs garastāvoklis, tāds, kas ir labsirdīgs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
1.2.Labs (par pašsajūtu, garastāvokli).
1.3.Miermīlīgs, piemīlīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
2.Tāds, kas izraisa patiku, labu pašsajūtu, labu garastāvokli.
2.1.formā: apstākļa vārds Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē stāvokli, kas izraisa patiku, labu pašsajūtu, labu garastāvokli.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Omulīga telpa, nedaudz steidzīgi, bet citādi visnotaļ patīkami ēdēji.
- Sākumskolā biju liels, apaļš džekiņš, omulīgs un ļoti kautrīgs.
- No omulīgā, 120 kilogramu smagā vīra vairs nav ne miņas.
- Kafejnīca " Pagalms" – omulīga oāze vienā no Rīgas vecākajiem parkiem
- Tāpat viņi vēlējās šajā telpā apvienot industriālo stilu ar omulīgām detaļām.