noķērkt
Lietojuma biežums :
noķērkt 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Īsu brīdi, vienu reizi ķērkt (par dažiem putniem).
2.sarunvaloda, transitīvs Ķērcošā balsī, nelaipni, dusmīgi noteikt, pateikt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri