novārtīties
novārtīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | novārtos | novārtāmies | novārtījos | novārtījāmies | novārtīšos | novārtīsimies |
| 2. pers. | novārties | novārtāties | novārtījies | novārtījāties | novārtīsies | novārtīsieties, novārtīsities |
| 3. pers. | novārtās | novārtījās | novārtīsies | |||
Pavēles izteiksme: novārties (vsk. 2. pers.), novārtieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: novārtoties (tag.), novārtīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: novārtītos
Vajadzības izteiksme: jānovārtās
1.Refl. → novārtīt1; tikt novārtītam.
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vārtīties (parasti guļasvietā); novalstīties1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un kādēļ tu biji viscaur ar sniegu novārtījusies, slapja?”
- Arī tagad suns stāvēja ar piemirkušu kažoku un dubļos novārtījies...
- Pēkšņi ceļu bija sadomājis šķērsot mazs dubļos novārtījies sivēntiņš.
- “Dzirkstelei” viņa stāsta, ka suns bija nonīcis, blusu saēsts un dubļos novārtījies.
- Saule tā apsvilināja ādu, ka visu nākamo nakti novārtījos sava debesskrāpja dzīvokļa ugunīgi karstajā gultā un vispār neaizmigu.