novārtīt
novārtīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | novārtu | novārtām | novārtīju | novārtījām | novārtīšu | novārtīsim |
| 2. pers. | novārti | novārtāt | novārtīji | novārtījāt | novārtīsi | novārtīsiet, novārtīsit |
| 3. pers. | novārta | novārtīja | novārtīs | |||
Pavēles izteiksme: novārti (vsk. 2. pers.), novārtiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: novārtot (tag.), novārtīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: novārtītu
Vajadzības izteiksme: jānovārta
1.Padarīt netīru, arī notraipīt, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
2.Vārtoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš izskatījās bāls, vieni sāni viņam bija dubļos novārtīti.
- Novēmies, aizpampušiem plakstiņiem, trūdos un grantī novārtītām biksēm.
- Atceros šo vīreli noskretušu, novārtījušos, apķepušu, sasvīdušām matu šķipsnām pār acīm.
- Nedz Nastja, nedz Potaps savus fanus nav atstājuši novārta – abi " Instagram" tīklā iepriecinājuši ar vairākiem romantiskiem un mīlestības pielietiem momentuzņēmumiem.
- Atguvusies, Dana piecēlās sēdus, apņēma rokām apaļos, smiltīs novārtītos ceļgalus un šūpodamās smaidīja vienu no tiem uzvarošajiem smaidiem, uz ko spējīgas tikai sievietes, kas apzinās savu skaistumu.