notupt
notupt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | notupstu | notupstam | notupu | notupām | notupšu | notupsim |
| 2. pers. | notupsti | notupstat | notupi | notupāt | notupsi | notupsiet, notupsit |
| 3. pers. | notupst | notupa | notups | |||
Pavēles izteiksme: notupsti (vsk. 2. pers.), notupstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: notupstot (tag.), notupšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: notuptu
Vajadzības izteiksme: jānotupst
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā piezagsies, uz ceļiem notupusi
- Jau līdz Jurģiem saulē ādu ādas nomainījis, viņš notupa puiša priekšā un brīdi skatījās, galvu piešķiebis kā melns kovārnis.
- Uz palodzes notupušais raibais runcis ar noplēsto ausi samiedza acis un žigli ielēca balto flokšu dobē.
- viņa raudāja notupusi tur pat pie durvīm.
- Sirds viņai trīcēja no aukstuma, bet dvēsele drebēja no sāpēm, jaunā sieviete notupa pie mirušā kapa un sēdēja tur līdz vēlam vakaram.