notupēt
notupēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | notupu | notupam | notupēju | notupējām | notupēšu | notupēsim |
| 2. pers. | notupi | notupat | notupēji | notupējāt | notupēsi | notupēsiet, notupēsit |
| 3. pers. | notup | notupēja | notupēs | |||
Pavēles izteiksme: notupi (vsk. 2. pers.), notupiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: notupot (tag.), notupēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: notupētu
Vajadzības izteiksme: jānotup
1.Tupēt (visu laikposmu) un pabeigt tupēt; arī nosēdēt1.
2.sarunvaloda Atrasties (kur visu laikposmu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā līdz pašam vakaram notupēju, paslēpies būdā, pat vakariņas neuzdrošinājos apēst.
- Trofimovs tur notupēja abus divus gadus, un roku viņam neviens vairs nedeva.
- Visu vakaru Maksimilians bija truli notupējis Romas viesnīcā raibas un dīvainas publikas mudžeklī.
- Nespējot vairs ilgāk notupēt, Jēkabs izvēlās no skapīša – skolotājai tieši pie kājām.
- Esmu te jau notupējusi vairākas nedēļas, un droši vien vajadzēs notupēt vēl vairākas.