notonis
notonis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | notonis | notoņi |
| Ģen. | notoņa | notoņu |
| Dat. | notonim | notoņiem |
| Akuz. | notoni | notoņus |
| Lok. | notonī | notoņos |
Krāsas tonis, nokrāsa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dažviet tā ir blāvi, bet dedzinoši oranža, ar slimīgu sēra notoni citur.
- It kā tie nebūtu nopūlēti un nopulēti līdz notonim, caurām naktīm tupot pie rakstāmā galda.
- Nebija nevienas noteiktas līnijas, nebija nevienas spilgtas krāsas — tikai notoņiem, tikai niansēm, tikai atēnām bija gleznoti pustumsas izpludinātie akvareļi, kas zibsnījienos spēji uzplauka gluži kā bāldzelteni ziedi, lai tikpat pēkšņi atkal novīstu un iegrimtu mijkrēšļa nebūtībā.
- Šis veiklais, kompaktais suns ir spēcīgs un ar neparastas krāsas sprogainu apmatojumu, kas ir tumšā aknu krāsā ar nedaudz purpursarkanu notoni.
- Granīts ir viscietākais no akmeņiem un tas ir pieejams visdažādākajās krāsās un notoņos - no klasiskā sarkanīgā un plaši pazīstamā pelēkā granīta līdz zilganam, zaļam un oranžīgam.