notonēt
notonēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | notonēju | notonējam | notonēju | notonējām | notonēšu | notonēsim |
| 2. pers. | notonē | notonējat | notonēji | notonējāt | notonēsi | notonēsiet, notonēsit |
| 3. pers. | notonē | notonēja | notonēs | |||
Pavēles izteiksme: notonē (vsk. 2. pers.), notonējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: notonējot (tag.), notonēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: notonētu
Vajadzības izteiksme: jānotonē
Tonēt un pabeigt tonēt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iekšējā dubultsiena ir notonēta pelēkā tonī,
- Zaļi krāsotai mājai ļoti notonēts.
- Interesantais šeit ir tas, ka gleznas pamata tonis izvests divās krāsās: notonēti dzeltenā un zilā.
- Ja viņa glezna ir notonēta, tad tomēr daži spilgtāki, kontrastaināki krāsu laukumi tur izjauc omulīgo mieru.»
- 2. Konkrēts gadījums – aptur pilsētā paciku ar auto, kur notonēts viss iespējamais.