notirpt
notirpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | notirpstu | notirpstam | notirpu | notirpām | notirpšu | notirpsim |
2. pers. | notirpsti | notirpstat | notirpi | notirpāt | notirpsi | notirpsiet, notirpsit |
3. pers. | notirpst | notirpa | notirps |
Pavēles izteiksme: notirpsti (vsk. 2. pers.), notirpstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: notirpstot (tag.), notirpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: notirptu
Vajadzības izteiksme: jānotirpst
Asinsrites traucējumu vai nerva bojājuma dēļ kļūt nejūtīgam, stīvam, arī durstīgi sāpīgam (par ķermeņa daļām).
Stabili vārdu savienojumiNotirpst sirds.
- Notirpst sirds idioma — saka, ja pēkšņi pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dažreiz es viņu šūpoju stundām ilgi, tā, ka rokas notirpa.
- Vakcīnas iedarbība izpaužas tādējādi, ka pēc tās saņemšanas bērnam notirpst mēle.
- pazibēja doma, un Eiņus notirpa no galvas līdz kājām.
- Aiz bosa uzmanīgi, notirpušās kājas izlocīdams, izkāpa Šnicele.
- Pār Florences vaigu pārskrēja tāds svētlaimes mirklis, ka viņa vai notirpa.