notīt
notīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | notinu | notinam | notinu | notinām | notīšu | notīsim |
| 2. pers. | notin | notinat | notini | notināt | notīsi | notīsiet, notīsit |
| 3. pers. | notin | notina | notīs | |||
Pavēles izteiksme: notin (vsk. 2. pers.), notiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: notinot (tag.), notīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: notītu
Vajadzības izteiksme: jānotin
1.Tinot (ko) apkārt, pārklāt (ar to).
1.1.Tinot apņemt, aplikt (ap ko), parasti vairākkārt, arī cieši.
2.Tinot noņemt nost (ko aptītu).
3.Tinot izveidot (piemēram, kamolu); satīt.
Stabili vārdu savienojumiNotīt makšķeri.
- Notīt makšķeri žargonisms, idioma — aizbēgt
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņas galva ir viscaur notīta ar marli kā Ēģiptes mūmijai.”
- Kāju notina ar speciālām saitītēm, kas noņēma tūsku.
- Josta tika cieši vairākkārt notīta riņķī ap vidu, un gals aizbāzts cilpā.
- Svarīgi ruleti notīt stingri, lai tā griežot nesadruptu.
- Eglīti sameistarojām no pundurbērziņa zariem, kurus notinām ar sūnām.