notēmēt
Lietojuma biežums :
notēmēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Tēmēt un pabeigt tēmēt; nomērķēt.
1.1.intransitīvs
1.2.Noregulēt (piemēram, ierīci, iekārtu, parasti attiecībā pret kādu objektu.) noteiktas darbības, uzdevuma veikšanai.
1.3.intransitīvs
1.4.Izvēlēties, arī iepriekš noteikt (darbības virzienu, mērķi, laiku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri