notēlot
notēlot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | notēloju | notēlojam | notēloju | notēlojām | notēlošu | notēlosim |
| 2. pers. | notēlo | notēlojat | notēloji | notēlojāt | notēlosi | notēlosiet, notēlosit |
| 3. pers. | notēlo | notēloja | notēlos | |||
Pavēles izteiksme: notēlo (vsk. 2. pers.), notēlojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: notēlojot (tag.), notēlošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: notēlotu
Vajadzības izteiksme: jānotēlo
2.Atveidot imitējot, atdarinot; arī izlikties1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tīri fizioloģiski vīrietis nevar notēlot, ka viņam kāda sieviete patīk.
- Laikam viņam bijusi plaša sirds un to mīlas kvēli tikai notēlojis.
- Neskaties bildītes, bet pavēro, kā viņi ticami notēlo mēmos.
- Vēl to notēlo pēdējie acu liecinieki, vēl pastāsta kādās atmiņās.
- Pateicu savu vārdu, centos notēlot, ka esmu mundrā omā.