nosūbēt
Lietojuma biežums :
nosūbēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
nosūbēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu.
1.1.Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
2.Apaugt ar sūnām.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri