nostāvēt

nostāvēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

1.Stāvēt (visu laikposmu) un pabeigt stāvēt.

1.1.Stāvēt (parasti ilgāku laiku) un pabeigt stāvēt.

1.2.Palikt stāvot (kādā vietā, arī kādā veidā).

1.3.Būt, atrasties (kādā stāvoklī, situācijā).

2.parasti formā: trešā persona Būt, atrasties (kur visu laikposmu), netiekot pārvietotam, izmantotam (par transportlīdzekļiem).

2.1.Netikt lietotam, izmantotam (visu laikposmu).

2.2.Būt, pastāvēt (visu laikposmu) — par laikapstākļiem.

3.Parasti savienojumā ar “varēt”, “spēt”: varēt (spēt) stāvēt.

4.apvidvārds Kādu laiku saglabāties (parasti lietošanai, izmantošanai derīgā stāvoklī).

5.apvidvārds Kādu laiku nodarboties (ar ko).

Avoti: LLVV, ViV

Korpusa piemēri