nostāvēt
Lietojuma biežums :
nostāvēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Stāvēt (visu laikposmu) un pabeigt stāvēt.
1.1.Stāvēt (parasti ilgāku laiku) un pabeigt stāvēt.
1.2.Palikt stāvot (kādā vietā, arī kādā veidā).
1.3.Būt, atrasties (kādā stāvoklī, situācijā).
2.parasti formā: trešā persona Būt, atrasties (kur visu laikposmu), netiekot pārvietotam, izmantotam (par transportlīdzekļiem).
2.1.Netikt lietotam, izmantotam (visu laikposmu).
2.2.Būt, pastāvēt (visu laikposmu) — par laikapstākļiem.
3.Parasti savienojumā ar “varēt”, “spēt”: varēt (spēt) stāvēt.
4.apvidvārds Kādu laiku saglabāties (parasti lietošanai, izmantošanai derīgā stāvoklī).
5.apvidvārds Kādu laiku nodarboties (ar ko).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri