nospļauties
nospļauties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nospļaujos | nospļaujamies | nospļāvos | nospļāvāmies | nospļaušos | nospļausimies |
2. pers. | nospļaujies | nospļaujaties | nospļāvies | nospļāvāties | nospļausies | nospļausieties, nospļausities |
3. pers. | nospļaujas | nospļāvās | nospļausies |
Pavēles izteiksme: nospļaujies (vsk. 2. pers.), nospļaujieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nospļaujoties (tag.), nospļaušoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nospļautos
Vajadzības izteiksme: jānospļaujas
1.Izdarīt spļāvienu.
2.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Neievērot, izturēties nevērīgi, arī nicinoši.
3.žargonisms; parasti formā: nenoteiksme Viegli izdarāms.
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tēvam uz to būtu nospļauties, bet man tas dikti patika.
- Jājautā, vai tiešām Aglonas draudzes prāvestam ir nospļauties par svētceļniekiem?
- Skaidrs ir viens – viņam par saviem nelabvēļiem ir pilnīgi nospļauties.
- Tad nospļāvos un sāku realizēt visas, arī tās prātam neaptveramākās.
- Viņiem nospļauties, kādas sekas tas atstāj uz tautu un valsti.