nospraukšēt
nospraukšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nospraukšu | nospraukšam | nospraukšēju | nospraukšējām | nospraukšēšu | nospraukšēsim |
| 2. pers. | nospraukši | nospraukšat | nospraukšēji | nospraukšējāt | nospraukšēsi | nospraukšēsiet, nospraukšēsit |
| 3. pers. | nospraukš | nospraukšēja | nospraukšēs | |||
Pavēles izteiksme: nospraukši (vsk. 2. pers.), nospraukšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nospraukšot (tag.), nospraukšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nospraukšētu
Vajadzības izteiksme: jānospraukš
Īsu brīdi, vienu reizi spraukšēt.
Avoti: LLVV