nosprauslāt
nosprauslāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nosprauslāju | nosprauslājam | nosprauslāju | nosprauslājām | nosprauslāšu | nosprauslāsim |
| 2. pers. | nosprauslā | nosprauslājat | nosprauslāji | nosprauslājāt | nosprauslāsi | nosprauslāsiet, nosprauslāsit |
| 3. pers. | nosprauslā | nosprauslāja | nosprauslās | |||
Pavēles izteiksme: nosprauslā (vsk. 2. pers.), nosprauslājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nosprauslājot (tag.), nosprauslāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nosprauslātu
Vajadzības izteiksme: jānosprauslā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zirgs nosprauslā un noliec galvu, Jukija apķer viņa cēlo kaklu.
- „Tam nu gan es neticu,” Ignācijs nosprauslāja. „
- Martiss, to dzirdēdams, nosprauslāja, taču tik klusi, ka to pat nevarēja dzirdēt.
- Bet Teofāna taču nebūs, viņš pie sevis nosprauslāja un pameta irbes, kuras Zonānu puisietis bija salicis kurvī apskatīšanai.
- — Nu ja, ka paciemoties, — kasiere nosprauslāja.