nosmulēties
Lietojuma biežums :
nosmulēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nosmulējos | nosmulējamies | nosmulējos | nosmulējāmies | nosmulēšos | nosmulēsimies |
| 2. pers. | nosmulējies | nosmulējaties | nosmulējies | nosmulējāties | nosmulēsies | nosmulēsieties, nosmulēsities |
| 3. pers. | nosmulējas | nosmulējās | nosmulēsies | |||
Pavēles izteiksme: nosmulējies (vsk. 2. pers.), nosmulējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nosmulējoties (tag.), nosmulēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nosmulētos
Vajadzības izteiksme: jānosmulējas
Notraipīties, nosmērēties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet tu vienmēr nosmulējies, – mammas balss atkal bija maiga un skanīga.
- pa to lietuves cehu – nosmulējušies, netīri.
- Nosmulējušies bērni vārtos spēlēja veikalu.
- Lādēdamās Virsragana šaudījās šurpu turpu, pārmeklēja pussabrukušo māju, pat kamīnā ielīda un izlīda pagalam nosmulējusies.
- Jocīgo gaitu ministrs, cilvēks ar trim dibeniem, nosmulējies nabags, ko pārpratuma pēc visi uzskata par mesiju un kā Jēzu vēlāk arī piesit krustā, mācītājs, kurš uz visiem jautājumiem, kā viņam patīk jaunā mācītājmāja, draudze un dzīves apstākļi, atbild vienīgi ar: " Man patīk pupi!"