nosmulēt
nosmulēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nosmulēju | nosmulējam | nosmulēju | nosmulējām | nosmulēšu | nosmulēsim |
| 2. pers. | nosmulē | nosmulējat | nosmulēji | nosmulējāt | nosmulēsi | nosmulēsiet, nosmulēsit |
| 3. pers. | nosmulē | nosmulēja | nosmulēs | |||
Pavēles izteiksme: nosmulē (vsk. 2. pers.), nosmulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nosmulējot (tag.), nosmulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nosmulētu
Vajadzības izteiksme: jānosmulē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
- Ja nosmulēs, tad laikam taču drīkstēs drusciņ spēlēties arī?
- No nosmulētā maciņa dvesa netīrība un bezcerība.
- Vējš pluinīja nosmulētas tumši zilas neilona jakas stūrus un taukainas matu šķipsnas.
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.