noskrambāt
Lietojuma biežums :
noskrambāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Skrambājot ievainot; būt par cēloni tam, ka (kam, kur) rodas skrambas.
2.Skarot (ko) ar ko asu, radīt rievas, līnijas (visā tā virsmā vai tās lielākajā daļā).
3.Nopostīt, nomaitāt labības laukus.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri