nosauļot
nosauļot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nosauļoju | nosauļojam | nosauļoju | nosauļojām | nosauļošu | nosauļosim |
| 2. pers. | nosauļo | nosauļojat | nosauļoji | nosauļojāt | nosauļosi | nosauļosiet, nosauļosit |
| 3. pers. | nosauļo | nosauļoja | nosauļos | |||
Pavēles izteiksme: nosauļo (vsk. 2. pers.), nosauļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nosauļojot (tag.), nosauļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nosauļotu
Vajadzības izteiksme: jānosauļo
Sauļojoties panākt, ka (ķermenis, tā daļas) iedeg.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No matiem pa nosauļoto celiņu iztipina skudriņa un padzeras asarā manā.
- Šādos gadījumos izskats nereti uzlabojas, ja ādu nedaudz nosauļo.
- Ja ir glītas, nosauļotas kājas, varbūt var iztikt bez zeķēm?
- Ceru, ka pietiks laika tās no jauna nosauļot.”
- Uz vaigiem apmatojums tam ir košāks, radot iespaidu par nosauļotiem vaigiem.