nopīt
nopīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nopinu | nopinam | nopinu | nopinām | nopīšu | nopīsim |
| 2. pers. | nopin | nopinat | nopini | nopināt | nopīsi | nopīsiet, nopīsit |
| 3. pers. | nopin | nopina | nopīs | |||
Pavēles izteiksme: nopin (vsk. 2. pers.), nopiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nopinot (tag.), nopīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nopītu
Vajadzības izteiksme: jānopin
Pinot izgatavot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gani bija nopinuši govīm vainagus un aplika ap ragiem un kaklu.
- Noslēdzoties nodarbībām, katram dalībniekam būs jāprot pašam patstāvīgi nopīt grozu.
- Noa pret akmeni atslēja no klūgām nopītu sietu ar lielām acīm.
- Sameklēja koku lapas un zariņus un no tiem nopina nelielu būdiņu.
- S.Luguze atzīst – ir vairāki veidi, kā nopīt vainagu. “