noplivināties
Lietojuma biežums :
noplivināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noplivinos | noplivināmies | noplivinājos | noplivinājāmies | noplivināšos | noplivināsimies |
| 2. pers. | noplivinies | noplivināties | noplivinājies | noplivinājāties | noplivināsies | noplivināsieties, noplivināsities |
| 3. pers. | noplivinās | noplivinājās | noplivināsies | |||
Pavēles izteiksme: noplivinies (vsk. 2. pers.), noplivinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noplivinoties (tag.), noplivināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noplivinātos
Vajadzības izteiksme: jānoplivinās
Īsu brīdi plivināties un pabeigt plivināties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — RAGANA, — iemurminājās vecene, noplivinādamās uz zilā sēdekļa.
- Annas rokas nolaidās, un kabatlakatiņš noplivinājās.
- M. V. sasprindzinājās, noplivinājās un sastinga, atkritusi ozolkoka atzveltnes krēslā — kā ar kniepadatu piedurts melns taurenis.
- Viņas bizes — garajās, kraukļmelnajās cirtās bija manāms sirmums — noplivinājās gar viņas pleciem, Grētai papurinot galvu.
- Un arī pati Spindzele nevarēja, protams, jo arī viņai nav pat mušas spārnu, lai noplivinātos lejā no piektā stāva.