nopinkāties
nopinkāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nopinkājos | nopinkājamies | nopinkājos | nopinkājāmies | nopinkāšos | nopinkāsimies |
| 2. pers. | nopinkājies | nopinkājaties | nopinkājies | nopinkājāties | nopinkāsies | nopinkāsieties, nopinkāsities |
| 3. pers. | nopinkājas | nopinkājās | nopinkāsies | |||
Pavēles izteiksme: nopinkājies (vsk. 2. pers.), nopinkājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nopinkājoties (tag.), nopinkāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nopinkātos
Vajadzības izteiksme: jānopinkājas
Kļūt tādam, kam ir pinkās savēlies apmatojums; kļūt tādam, kur ir savēlušās pinkas (par apmatojumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sirms un nopinkājies vīrietis, kas bija rāmi sēdējis pie loga, metās ārā.
- Droši vien, šāds dievietes vārds mums varbūt izraisa zināmu smaidu vai vīpsnu, jo ar vārdu ragana mēs iedomājamies kaut ko citu - neglītu, nopinkājušos veceni, kam mājās visur sakārtas zālītes un kas tik ņemas ar buršanu utml. Marija Gimbutiene runā par Raganu kā par lunāro nāves un atdzimšanas dievieti, dabas cikliskuma sargātāju.
- Vairākas reizes pastaigājoties Jāņa suns bija pārbiedējis gan to piepju veceni, gan viņas nenosakāmas šķirnes nopinkājušos četrkāji.