nopiņķēt
nopiņķēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nopiņķēju | nopiņķējam | nopiņķēju | nopiņķējām | nopiņķēšu | nopiņķēsim |
| 2. pers. | nopiņķē | nopiņķējat | nopiņķēji | nopiņķējāt | nopiņķēsi | nopiņķēsiet, nopiņķēsit |
| 3. pers. | nopiņķē | nopiņķēja | nopiņķēs | |||
Pavēles izteiksme: nopiņķē (vsk. 2. pers.), nopiņķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nopiņķējot (tag.), nopiņķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nopiņķētu
Vajadzības izteiksme: jānopiņķē
Ar grūtībām noraisīt, atdalīt nost (ko sasietu, sapinušos).
Avoti: LLVV