nopildīt
nopildīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nopildu | nopildām | nopildīju | nopildījām | nopildīšu | nopildīsim |
| 2. pers. | nopildi | nopildāt | nopildīji | nopildījāt | nopildīsi | nopildīsiet, nopildīsit |
| 3. pers. | nopilda | nopildīja | nopildīs | |||
Pavēles izteiksme: nopildi (vsk. 2. pers.), nopildiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nopildot (tag.), nopildīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nopildītu
Vajadzības izteiksme: jānopilda
1.Pārliet citā traukā (parasti alu, vīnu, kas sasniedzis noteiktu gatavības pakāpi).
2.apvidvārds Atdot (nodokļos).
Avoti: LLVV, ME