nopilēt
nopilēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nopilu | nopilam | nopilēju | nopilējām | nopilēšu | nopilēsim |
| 2. pers. | nopili | nopilat | nopilēji | nopilējāt | nopilēsi | nopilēsiet, nopilēsit |
| 3. pers. | nopil | nopilēja | nopilēs | |||
Pavēles izteiksme: nopili (vsk. 2. pers.), nopiliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nopilot (tag.), nopilēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nopilētu
Vajadzības izteiksme: jānopil
1.parasti formā: trešā persona Pilēt un pabeigt pilēt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
1.1.Tikt neviļus, negribēti nopilinātam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
2.parasti formā: trešā persona Pilot atdalīties nost (par daļu).
3.Pilot (kam), kļūt slapjam, mitram, arī notraipīties (ar to).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pavēros augšup, un tikmēr sajutu uz pieres nopilam vēl vienu lāsi.
- Sula kā asinis notek gar delmu, nopil uz Anša baltā krekla.
- Ir atbrauksi tālā omīte, dedzinām svecītes, vasks nopilēja uz galdadrānas.
- Balts slapjums noplakšķēja uz viņas vaiga un nopilēja pār plecu.
- Želeja ir gatava, ja piliens no karotes vairs nenopil, bet sastingst.