nopilēt
Lietojuma biežums :
nopilēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Pilēt un pabeigt pilēt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
1.1.Tikt neviļus, negribēti nopilinātam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
2.parasti formā: trešā persona Pilot atdalīties nost (par daļu).
3.Pilot (kam), kļūt slapjam, mitram, arī notraipīties (ar to).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri