nomelnēt
nomelnēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomelnēju | nomelnējam | nomelnēju | nomelnējām | nomelnēšu | nomelnēsim |
| 2. pers. | nomelnē | nomelnējat | nomelnēji | nomelnējāt | nomelnēsi | nomelnēsiet, nomelnēsit |
| 3. pers. | nomelnē | nomelnēja | nomelnēs | |||
Pavēles izteiksme: nomelnē (vsk. 2. pers.), nomelnējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomelnējot (tag.), nomelnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomelnētu
Vajadzības izteiksme: jānomelnē
1.Kļūt melnam vai ļoti tumšam.
1.1.Pārklājoties ar netīrumiem, kļūt tumšam (par cilvēku, tā ķermeņa dalām).
1.2.apvidvārds Novājēt un kļūt tumšākam (par cilvēku).
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Stipri nomelnējušas lapas jānovāc, mazāk skartās jānomazgā ar remdenu ūdeni.
- Kā salijušas un nomelnējušas siena kaudzes tie stiepās līdz pat mežam.
- Atbrauca mājās izkāmējusi, kā skals un nomelnējusi netīra, kā čukča.
- Bojājumi aprobežojas ar to, ka nomelnējušas vienas klases sienas un griesti.
- Atlocījis drēbju kroku, izvilka nomelnējušu māla pīpi un netīru drēbes maisiņu.