nomeklēt
nomeklēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomeklēju | nomeklējam | nomeklēju | nomeklējām | nomeklēšu | nomeklēsim |
| 2. pers. | nomeklē | nomeklējat | nomeklēji | nomeklējāt | nomeklēsi | nomeklēsiet, nomeklēsit |
| 3. pers. | nomeklē | nomeklēja | nomeklēs | |||
Pavēles izteiksme: nomeklē (vsk. 2. pers.), nomeklējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomeklējot (tag.), nomeklēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomeklētu
Vajadzības izteiksme: jānomeklē
1.Cītīgi, rūpīgi meklēt (visu laikposmu) un pabeigt meklēt.
2.Meklējot cītīgi, rūpīgi pārbaudīt (platību, teritoriju); izmeklēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vecā korteļa dvorņiks teicās to iedevis postilionam ar pareizo adresi, - bet tik vien bij, ka nomeklēju pa velti.
- Var runāt droši; mēs esam nomeklējuši visas malas: še nau nevienas dzīvas dvēselītes, kas varētu izdzirst viņas vārdu, kra!
- Mīļo biedri, priecājos, saņemdams Jūsu vēstuli, jo ilgu laiku velti nomeklēju pēc Jūsu adreses; pat nepatikšanās ietiku, jo uz S. padomu pēc Jūsu adreses pieprasīju « V.» redakcijā, nemaz neiedomādamies, ka tur personiskas starpības tiek augstāk stādītas par lietišķām.
- mēs esam nomeklējuši visas malas še nau nevienas dzīvas dvēselītes , kas varētu izdzirst viņas vārdu , kra
- Nomeklēju vienu strēķi - nav nekā.