nomaskēt
nomaskēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomaskēju | nomaskējam | nomaskēju | nomaskējām | nomaskēšu | nomaskēsim |
| 2. pers. | nomaskē | nomaskējat | nomaskēji | nomaskējāt | nomaskēsi | nomaskēsiet, nomaskēsit |
| 3. pers. | nomaskē | nomaskēja | nomaskēs | |||
Pavēles izteiksme: nomaskē (vsk. 2. pers.), nomaskējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomaskējot (tag.), nomaskēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomaskētu
Vajadzības izteiksme: jānomaskē
1.Maskējot padarīt (ko) neieraugāmu.
1.1.Būt tādam, kas padara (ko) neieraugāmu.
2.Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja arī kaut kur ir plastmasa, tad ļoti labi nomaskēta.
- Un ko viņš izveic gultā, mēģinādams nomaskēt savu draiskulīgo sānsoli!...
- Ne vienmēr ir nepieciešams atbilstošas krāsas kažoks, lai sevi nomaskētu.
- Viņš nav pamanījis ne nomaskēto mašīnu, ne Astrīdu pie tās.
- Tā bija labi nomaskēta, un to uziet bija visai problemātiski.