nolipt1
nolipt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nolīpu | nolīpam | nolipu | nolipām | nolipšu | nolipsim |
| 2. pers. | nolīp | nolīpat | nolipi | nolipāt | nolipsi | nolipsiet, nolipsit |
| 3. pers. | nolīp | nolipa | nolips | |||
Pavēles izteiksme: nolīp (vsk. 2. pers.), nolīpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nolīpot (tag.), nolipšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noliptu
Vajadzības izteiksme: jānolīp
1.Pārklāties (ar ko lipīgu, arī ar ko tādu, kas pieķeras) – par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu.
1.1.Būt tādam, uz kā visas virsmas vai tās lielākās daļas atrodas (kas) lielā daudzumā cieši cits pie cita.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa rokas un gurni nolipuši saldas, citiem nemanāmas sulas.
- Plānā jaka nolipusi stiebriem, puķainā kleita saburzījusies. “
- Arī te žogs bija kā nolipis ar skatītājiem.
- Kravenieks bija vecs putnu vedējs, viscaur nolipis ar spalvām un lapām un līdz pašai augšai piekrauts ar vistu būriem.
- Viņš tās ilgi ēd, maigo laškrāsas mēli apliekdams ap smiltīm nolipušajām niecībām, sēž, dzintarainās acis dziļi sevī iegremdējis.