nolīņāt
nolīņāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nolīņāju | nolīņājam | nolīņāju | nolīņājām | nolīņāšu | nolīņāsim |
| 2. pers. | nolīņā | nolīņājat | nolīņāji | nolīņājāt | nolīņāsi | nolīņāsiet, nolīņāsit |
| 3. pers. | nolīņā | nolīņāja | nolīņās | |||
Pavēles izteiksme: nolīņā (vsk. 2. pers.), nolīņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nolīņājot (tag.), nolīņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nolīņātu
Vajadzības izteiksme: jānolīņā
1.Līņāt un pārstāt līņāt.
2.Līņāt (visu laikposmu) un pārstāt līņāt.
Avoti: LLVV