noliecināt
noliecināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noliecinu | noliecinām | noliecināju | noliecinājām | noliecināšu | noliecināsim |
| 2. pers. | noliecini | noliecināt | noliecināji | noliecinājāt | noliecināsi | noliecināsiet, noliecināsit |
| 3. pers. | noliecina | noliecināja | noliecinās | |||
Pavēles izteiksme: noliecini (vsk. 2. pers.), nolieciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noliecinot (tag.), noliecināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noliecinātu
Vajadzības izteiksme: jānoliecina
Liecināt un pabeigt liecināt (parasti izmeklēšanā, tiesā); apliecināt (kādu faktu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tajā laikā žurnālists jau drukā visu, ko iepriekšējais liecinieks ir noliecinājis.
- Tātad, kā šie noliecinās, tā arī būs.
- Kā šie noliecinās − gan skolotāji, gan bērni, tā arī izmērīs pa vidu?
- Kungs grib, lai zemnieks apzvērētu, ka tas četrus gadus baznīcas labību atbēris, bet zemnieks nezvērē un saka: “ mans kungs melo”, un abi zemnieki un saimniece noliecina pret šo kungu.
- Šinī lietā kā liecinieks figurējis kāds latviešu virsleitnants , kurš vācu prokuroram no grāmatas noliecinājis visas