nokutināt
nokutināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokutinu | nokutinām | nokutināju | nokutinājām | nokutināšu | nokutināsim |
| 2. pers. | nokutini | nokutināt | nokutināji | nokutinājāt | nokutināsi | nokutināsiet, nokutināsit |
| 3. pers. | nokutina | nokutināja | nokutinās | |||
Pavēles izteiksme: nokutini (vsk. 2. pers.), nokutiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokutinot (tag.), nokutināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokutinātu
Vajadzības izteiksme: jānokutina
1.Kutinot panākt, ka izraisās (kāds stāvoklis).
2.apvidvārds Kutinot nonāvēt.
3.apvidvārds Nokaut (lopu).
Avoti: MLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Oi, nelaizies, nokutināsi, — meitenīte smējās un atrāva roku.
- Ja to laumu bija daudz, bet nakts gara, to jaunekli viņas nokutinājušas līdz nāvei.
- Citādi es tevi NOKUTINĀŠU!
- Johans nosmīn un atbild: “ Šad un tad, it īpaši, ja es varu kādu nokutināt līdz nāvei.”
- Varbūt viņa nevarēja izšķirties, vai vispirms NOBIEDĒT plīša lācīšus un tad tos NOKUTINĀT LĪDZ NĀVEI, vai vispirms NOKUTINĀT LĪDZ NĀVEI un tad NOBIEDĒT, vai arī nevarēja izvēlēties, ar kuru sākt - Jangu, Tomu Džonsu vai Čarliju Lī?