nokutēt
nokutēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokutu | nokutam | nokutēju | nokutējām | nokutēšu | nokutēsim |
| 2. pers. | nokuti | nokutat | nokutēji | nokutējāt | nokutēsi | nokutēsiet, nokutēsit |
| 3. pers. | nokut | nokutēja | nokutēs | |||
Pavēles izteiksme: nokuti (vsk. 2. pers.), nokutiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokutot (tag.), nokutēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokutētu
Vajadzības izteiksme: jānokut
Īsu brīdi kutēt un pārstāt kutēt.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ceļš gribēja vairāk un vairāk, lūk, jau sašūpoja mašīnu, viegli pameta gaisā tā, ka Kicei nokutēja vēderā, tad ceļš izrāva viņus uz tilta.
- Nokut, ieraugot Pils ielu vai Helēnas ielu 10, kur mēs dzīvojām.
- NOKUT pārstāvis atzina, ka kopumā Latvijas izglītības sistēma ir augstā līmenī un ar to var tikai lepoties.
- Bet, protams, tas nemaina tās sajūtas, kad ieraugu pamatskolu, vidusskolu - iekšā viss nokut.
- Piemeram, tas var nokut musu plaušas, bet ir tik mazas, ka no tam nevar attirities ar parastajiem mehanismiem.