nokomandēt
nokomandēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokomandēju | nokomandējam | nokomandēju | nokomandējām | nokomandēšu | nokomandēsim |
| 2. pers. | nokomandē | nokomandējat | nokomandēji | nokomandējāt | nokomandēsi | nokomandēsiet, nokomandēsit |
| 3. pers. | nokomandē | nokomandēja | nokomandēs | |||
Pavēles izteiksme: nokomandē (vsk. 2. pers.), nokomandējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokomandējot (tag.), nokomandēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokomandētu
Vajadzības izteiksme: jānokomandē
Izteikt komandu, pavēlēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tiklīdz laiva bija izzudusi skatienam krastam paralēlajā caurtekā, Roberts nokomandēja:
- Kristīne smaidīja, skatīdamās mirdzošām acīm, un galu galā nokomandēja:
- — nokomandēja viens no bruņotajiem vīriem, kuri šeit bija uzradušies.
- — pārslēgdams Stoner režīmu uz automātisko uguni, Roberts Govorovs nokomandēja.
- Šajā brīdī vadītājs Rūķu Rūķis nokomandēja, ka laiks doties ceļā.